Ēdīsim pašu audzētus tomātus!

Aizvadītās nedēļas nogalē Ogres mūzikas skolā bija pulcējušies mazdārziņu īpašnieki, lai uzklausītu speciālistu ieteikumus, kā izaudzēt kvalitatīvus dārzeņus. Ar dārzkopjiem tikās SIA “Bio-efekts” speciālisti un tomātu audzētāja Austra Zaļuma no Dobeles rajona Auru pagasta, kuras kolekcijā var saskaitīt 90 lauka un 80 siltumnīcu tomātu šķirnes. Savu padomu interesentiem neliedza arī ogrēniete, ilggadējā un pieredzējuši dārzkope Raina Ševčika. Padomos sevišķi lietderīgi ieklausīties iesācējiem dārzeņu audzēšanas jomā.

Esam iegādājušies dārzu ar siltumnīcu, kur pagājušajā sezonā saimniekojuši citi īpašnieki. Vai siltumnīcas zeme jāmaina, bet varbūt var izmantot to pašu?

Z. Mazjānis, SIA “Bio-efekts” komercdirektors: “Nē, zeme nav jāmaina. Ir izgudrots speciāls preparāts – bioloģiskais mēslojums, ko iestrādā siltumnīcā, kad zeme jau atlaidusies no sasaluma. Preparātu izkaisa, iestrādā augsnē un tad augsne sāk sevi atjaunot. Kad pēc trim četrām nedēļām liek zemē stādiņu, augsne savu struktūru ir uzlabojusi. Arī tiem dārzkopjiem, kuri ar tomātu audzēšanu nodarbojas regulāri, nav zeme jāved ārā un iekšā – tas ir pilnīgi lieki. Ne vienmēr ir zināms, no kurienes ir nākusi jaunā augsne. Mēdz gadīties, ka tai līdzi uz siltumnīcu atceļojis zemesvēzis, kas līdz šim pašu dārzā nav bijis sastopams. Ar vienu mēslojuma iepakojumu var apstrādāt 20 kvadrātmetru. Šo līdzekli var izmantot ne tikai siltumnīcas un dārza augsnes atjaunošanai, bet arī kapu kopšanai, kur nereti ir problemātiski sagādāt melnzemi. Bioloģisko mēslojumu ieteicams izmantot ne tikai pavasarī, bet arī rudenī, kad stādi no siltumnīcas izvākti. Mikroorganismi, kas ražo augsni, pa vasaru ir izstrādājušies, un zemei vajadzīgas jaunas “asinis”.

Kad vispiemērotākais laiks tomātu sēšanai?

A.Zaļuma: “Tagad var sēt no 10.līdz 15.martam, un tad no 28. līdz 30 martam. Es parasti siltumnīcu tomātus sēju laikā no 10. līdz 15.martam, bet mēneša beigās – lauka tomātus. Citreiz pat vēlāk.

Vai sēkliņas pirms tam jāmērcē, lai labāk dīgst?

A.Zaļuma: “Es nemērcēju sēkliņas, bet lietoju speciālu šķīdumu – germīnu, ko ražo Koksnes ķīmijas institūts. Vienu mililitru atšķaidu uz litru ūdens un pārleju šķīdumu pāri ar pulverizatoru vai lejkanniņu, kur tās sēklas iesētas. Reizē augsne dabū arī mitrumu. No pudelītes šķidrumu var izvilkt ar špricīti, un pēc iedaļām viegli nomērīt daudzumu.

Kā jūs gatavojat zemi sēšanai?

A.Zaļuma: “Tomātu sēšanai izmantoju kūdras substrātu – to, uz kura iepakojuma uzzīmēts tomāts. Uz substrāta uzkaisu smiltiņas, tad sēkliņas un atkal substrātu. Lai izdezinficētu sēklas, tām var uzbērt uzkarsētas smiltis. Pāri pārsedz plēvi. Svarīgi zināt, ka, lai sēkliņas dīgtu, tās jānovieto siltā telpā, kur temperatūra ir virs +20 grādiem.  Tikko rādās dīgsti, plēvi ņem nost un kastes novieto  gaismā. Saulē gluži nē, bet lai ir gaišs. Kad stādiņi paaugas līdz otrai dīgļlapai (divas, trīs lapiņas), tos piķē ārā.

Kādā augsnē labāk piķēt tomātus – rodas iespaids, ka kūdrā stādi nelabprāt aug?

R.Ševčika: “Kūdra dažreiz mēdz būt ļoti skāba, un tomātiem tas nepatīk. Es ņemu  bagātinātu kūdru, komposta zemi un tīras, izsijātas smiltis, kas neļauj uzkrāties mitrumam. Mazliet pievienoju biomiksu. Vēl var izmantot augu attīstības aktivizatoru lignosilīciju, bet to nedrīkst pārdozēt. Ja uzber vairāk par šķipsniņu, stādiņš var aiziet bojā, jo jūtas kā “sviestā”.

Kā pareizi iestādīt tomātus siltumnīcā?

A.Zaļuma: “Cenšos likt zemē pēc iespējas mazāku stādu – ne lielāku par 25 centimetriem. Ja ir liels un izstīdzējis, stādam grūti ieaugt.  Ja ieliek guļus, tad paies ilgs laiks, kamēr stāds pacelsies augšā. Stādu liek iekšā zemē līdz pirmajai lapiņai, dziļāk par dīgļlapu nedrīkst. Bedrītē liek iekšā satrūdējušus kūtsmēslus, nedaudz pelnu, dolomīta miltus (pusēdamkaroti vienam stādam), jo manā siltumnīcā ir paskāba augsne. To visu samaisa un liek iekšā stādiņu. Jāatceras, ka tomāti jālaista ar siltu ūdeni (aptuveni +30 grādu). Ja to neievērojam, tomāti sāk slimot. Tomātus ieteicam laistīt līdz pulksten 11 priekšpusdienā.

Kur tomātiem augšanai labvēlīgāki apstākļi – siltumnīcā vai uz lauka?

A.Zaļuma: “Personīgi man vislabāk patīk audzēt tomātus uz lauka, jo siltumnīca ir regulāri jāvēdina, jāievēro attālums, kādā stāda (60 cm vienu no otra). Uz lauka tomātiem tiek klāt gaiss. Kad nāk rudens un sāk līt skābie lieti, uzvelku plēves jumtiņu. Plēve nedrīkst būt līdz zemei, lai vēdinās. Var izdomāt konstrukciju, kā plēvi siltā laikā uzrullēt uz augšu. Ārā tomāti jūtas daudz labāk nekā siltumnīcā.